| |
[Mar. 23rd, 2010|10:40 am] |
| [ | skan |
| | colin james hay - i don't think i'll ever get over you | ] |
pēc Alises pamudinājuma, sāku pievērst uzmanību smaržām un garšām
un nākas atzīt, ka tas viss ar laiku tiešām aprimstas, pie tā ir pierasts un viss
tas ir tik negodīgi
vai tiešām ir jāievieš atsvešināšanās grafiks mūžam, lai nekadnekad iemīlēšanās sajūta nepārvērstos plikā pieradumā
gribētos nekad nepazaudēt tos negaidītos tauriņus
un ķiķināt, atceroties visādus mīļus niekus |
|
|
| |
[Mar. 23rd, 2010|05:14 pm] |
tik tikko atcerējos vienu no saviem mīļākajiem bērnības foto - melnbaltā, kurā tantes skaistos kostīmos un frizūrām pozē kādas no šo tanšu jubilejām, ziediem rokās, smaidīgas un tā, bet priekšā stāvu es, kādus 4 gadus veca, pumpainā samta kleitā un samta reitūžos, izlaistiem matiem, kas sniedzās līdz dibenam, pielikusi plaukstas pie pieres un šķobos, jo saule spīd acīs.
pirms gada es to nočiepu no vecmammas albuma, lai atvestu uz Rīgu ieskenēt un varētu aizsūtīt visiem saviem draugiem, par ko priecāties, bet tad kaķis to apēda. viņš nograuza mani līdz viduklim, palika tikai smieklīgā sašķobītā sejiņa, taču tas vairs nav tas - nav reitūžu.
ļoti žēl tādu lietu. |
|
|
| |
[Mar. 23rd, 2010|06:31 pm] |
vārdi ir pats sāpīgākais, ar ko var ievainot
vismaz pagaidām
un es sēžu, smagi elpoju, jo gribu raudāt
skaļā balsī
nogulties uz grīdas tepat grāmatnīcā kā toreiz, kad man bija 3, un raudāt
"viņa ... nav stulba"
nevis
"viņš viņu mīl", piemēram |
|
|