tāds putenis, kāds ir ārā, griežas arī manā galvā

neko nesaprotu

tikai laime, kas iesāpas pēkšņi, pēkšņi...kā rokā ierauta skabarga. 

un pēc tam sūrst.

ilgi.

tad gribas pazust pavisam kaut kur

nekad neatgriezties

nedēļu, mēnesi, nekad, nekad

ķermeņu nav

pelēkas, caurspīdīgas masas staigā pa ielām

bet pa vidu spilgti zaļa es