|
Mar. 4th, 2010|05:31 pm |
tāds putenis, kāds ir ārā, griežas arī manā galvā neko nesaprotu tikai laime, kas iesāpas pēkšņi, pēkšņi...kā rokā ierauta skabarga. un pēc tam sūrst. ilgi.
tad gribas pazust pavisam kaut kur nekad neatgriezties nedēļu, mēnesi, nekad, nekad ķermeņu nav pelēkas, caurspīdīgas masas staigā pa ielām bet pa vidu spilgti zaļa es
|
|