kā gribas tikt viņā iekšā, 

bet netieku tālāk par ādu

un žēl.

un kaut kā skumji

nenāk miegs naktīs, bet dienās gribas gulēt ilgiilgiilgi

ai, tās pārīšu lietas. atstāti mājās vieni ilgi neprātojam, ko mums gribētos vairāk - pusdienas vai pamīlēties. 

tā laimība nav aptverama tā uzreiz

noteikti pēc gadiem, kad pie sienām karāsies tikai viņa gleznas, bet plauktos stāvēs mani māla podi.