_

10:34pm: rīt braucam uz kāzām
izskuvu paduses un noskuvu kājas
nepatīk

10:33pm: UN TĀ PAGĀJA VĒL VIENS GADS..

11:19pm: grūti uzrakstīt wwoof aprakstu neaizraujoties ar visādiem iestarpinājumiem un romantismiem
vispār vieglāk rakstīt ar pildspalvu, zinot, bet nedomājot, ka to citi nelasīs

jauks laiciņš, roc un ravē, dīķī labs ūdens peldei /īsumā

7:54am: svārsts, kas kustas nenosakāmi, vispār bez jebkāda loģiska iemesla, vienkārši dodas ceļā uz nezināmu laika posmu vienā galā un uz nezināmu otrā. centrējums, jeb kritums, vidusposms ir sasniegts tik veikli un nemanāmi, ka tas bieži vien tiek palaist garām. mirklība. un tad atkal trieciens, kustība uz + vai -. dažkārt šķiet, ka - ir daudz tuvāks, ērtāks un pieejamāks, tīri tāpēc, ka pierasts. pierasts raukt pieri un prātot par svešiem, par to, kādi viņu veidoli un to ietekme. vispār tendence uz - ir kā iesūnojis bluķis, kuru velk, bet tas vēl joprojām ir ar saknēm zemē, taču tas paliek nepamanīts, tāpat kā tas, ka šis bērītis, kas mēģina pavilkt to bluķi ir maz ēdis saulē nogatavinātos prieka graudus un skatiens neīsti tumšs, klapes nenoņemtas pat miegā.+ arī tiek sasniegts un apjausma par to nāk. viegli. atskati, pārskati, bet nekad tagad. muļķa svārsts, kā tas var iestrēgt, ja tam būt kustībā?

modrību katru mirkli. lūdzu, paldies.

10:20pm: sihač
tad ir tāds nevesels prāts

9:06am: rīta bungošana un saulīte
http://www.ornitofaunistika.com/lvp/balsis/pictri_bungosana_2010-04-12_akla.purva.liegums_e.racinskis.mp3

9:21pm: dejošu viena
tevis nav mājās
neviens neskatās
tevis nav mājās dejošu viena

9:13pm:

9:55pm: šovakar sune uzdzina baltu, pavisam baltu kaķi kokā
ja tā padomā, tad atminos to balto minku, kad Kisei pagājušo pavasar bija kaķu laiks
varbūt šis ir mincis, kas regulāri pietusē bēniņos ar Kostjiku, bet varbūt viņi netusē, minka vienkārši iet mielastā .. ?
lai nu kā, iedzinu suņus iekšā un pati aiz loga gaidīju, kamēr viņš nokāps

tāpat arī šodien saraudājos
čurāju pie mājas un no stūra iznāca Kostjiks. iegāju iekšā pēc ķaķu barības, lai uznestu uz bēniņiem un tad kāpjot augšā, pamanīju, ka arī Kostjam ir kodums kājā
bāc, kaimiņu suns, kas regulāri nāk izskrieties ar mūsu suņumeitu ir netikai sakodis Kisi, bet arī Kostju
lai arī cik forši ir tas, ka suņumeiten dabū izskrieties ar to otru jaunuli,taču man galīgi nepatīk, ka viņš apbižo visus pārējos mūsu četrkājus

/kaķutantes piezīmes,jeb kaķu pēcpustdiena

6:47pm: gribētos apņemties un izdarīt
nevis apņemties un vilcināties, vilcināties, aizmirst ko gribēju

8:05pm: sveiki un veseli cibiņi!

rakstu satraukti un ar cerību
tātad, MEKLĒJU kādu VEĢETĀRIEŠU ģimeni, kopienu, vientuļnieku, kas dzīvo laukos un ir kūts vai kāds silts šķūnīts vistām jeb VISTAS MEKLĒ MĀJAS, kur tās nealks uzlikt uz šķīvja

lieta tāda, ka mana mamma grib likvidēt savu saimniecību un es mēģinu atrast vistiņām draudzīgu vietu kur pavadīt atlikušo laiku šaipasaulē.
dzīvniekdraugi, atsaucās!!

tibas atrodas vidzemē

5:32pm: notīrīju dīķi no sniega un paslidoju vienatnē
forši
rīt iešu atkal

9:25am: jo tuvāk nāk lidojums, jo vairāk gribas palikt mājās
ēdu mandarīnus gultā, mīļais un četrkāji vēl snauž
vēsa, svaigu gaisu pilna istaba

10:33am: mūžīgie attaisnojumi

6:52pm: bērņības trjauma + krustiešu un ziemasizpārdošanas svētki = nepatīk decembra beigas

9:43am: saņemties un uzrakstīt sen neatbildētos epastus

7:22pm: biju aizmirsusi,ka dead can dance ļoti labi skan, patīkama mūzika vakariņu gatavošanai

esmu pamanījusi, ka līdz ar šīm tumšām dienām, kad esmu mājās viena, ceļos agri, bet kaut ko reāli sāku darīt tikai pēcpustdienā, slinkummaiss
baigi garšīga zupa sanāca, jeb pieliec sojas mērci un tad baigi garšīga zupa, ha!

laikam jāpabeidz labot pīto grozu, tas skumji apgriezts otrādāk skatās uz mani, tikmēr sunc grauž avenājus kaut kāda neglīta un neveiksmīga aveņu kātu improvizācija kopā ar sazinkāda materiāla /dabīga/, vismaz 40 gadus veca, groza dibena cauruma labošana

šodien baigā atklāsme ienāca prātā, pašai par sevi, par kuru ir mazliet kauns, bet nu jāņem tie ērkšķi priekšā un turpmāk jāmācās tādas muļķibas nedarīt un veco putru, iespējms, mēģināt izstrebt

gribējās aizbraukt uz konc šovakar, bet nav kas piemetās benim, tāpēc jāpaliek vien mājās
bet forši, ka parādījās variants un rītvakar laižam uz pirti, jēē

10:33pm: nevajadzēja ēst to kumosu, nu nevajadzēja
sagriezās vēders un rauj atraugas uz augš //

nācu mājās ar lukturīti, sniedziņš smuki sasnidzis
iebraucamajā ceļā lasu, ka vakara vēstnesis nācis
sekoju Kostjas /pieklīdējkaķa/ pēdu nospiedumiem līdz pat mājām

//

kosmoss darbojas nevainojami
kādas dienas atpakaļ činkstēju mīļam uz pleca, ka nevienam mani nevajag, nevienam neinteresēju
redz, pēdējās 2ās dienās 3 draudzenes devušas ziņu, jauki, ka tomēr kādam es rūpu, kaut mazliet
ego gavilē klusi

9:14am: šonakt sanācis labi izgulēties, kas pēdējās naktīs bijis retums
zālītes nepīpēšanas insomnia?
pamodos moža, uztaisīju brokastis mums abiem un viņš kā parasti, izvēlās pēdējā brīdī no gultas, kā viesuļvētra izdarīja visu, ko parasti dara / arī nesaklāja gultu/, super ātri paēda, bučas un uz mežu
tikmēr es jau no paša rīta kādas 2 vai 3 reizes pamanīju sevi savelkam pieri, es vainotu nepīpēšanas nīgrumu, kas iezogas manā ikdienā ik pa laikam
atminos kaut kad pamatskolā klausījos Minor Threat, tirināju galvu un domāju, cik forši ir būt streieidžistam
redz kā, nu jau kādu laiku tā ir sanācis, ka dzīvoju pavisam tīrajā veidā, alkohols jau sen man gājis secen /gadus 8/, bet zālīt nu nevarēj/negribēj nomest
un tā vienu dienu uznāca lielais burbulis, pamodos no rīta un viss, ne cigu ne kāsi, neko
kas nākošais, strikti vegāns atkal?
nē nu protams, zinot sevi nekas nav ļoti pastāvīgs un esu baigais pavilcējs uz visādiem sū un ķeru dažādus netikumus no apkārtējiem
dzīvojot šādi, kas ir laukos, nemaz tik bieži nenākas tos cilvēkus satikt, bet mazliet bīstos par sociāliem pasākumiem tuvākā nākotnē,kas nozīme sociālās cigaretes, vispār esmu milzīgs bailulis, vhēē
vakar arī bij dilemma, lāpu zeķi un mīļais prasa, kur burciņa, gribot uzkāsēt
pēc laiciņa prāts sāka trakot, lai arī es turpināju šūt,domas virmoja par to, ka nu varbūt vajag aiziet līdz darbnīcai un abiem sapīpēt, vēlāk ieraugot, ka kāsīts stāv puspabeigts virtuvē uz plaukta arī biš panesās alkas, bet es turos, es turos..
šodien saulīte tāda blāva, bet sniedziņš, kas jau turas otro dienu uztur gaišumu
pie darbiem :)

2:42pm: ai ai kā man patīk pamosties un saulīte spīd logā
ārā prieks uzturēties un darboties
biš ķimerējos, ieziemoju logus no ārpuses
tās šķirbas starp rāmi un logiem ir nereāls galdnieka 'meistardarbs''
ievācu niedres, varbūt vakarā kādu puzuru uztaisīsim, būtu labi, ja sanāktu

ai ai
tās krāsas!
pelēkzilie padebeši, koki brūnos, sārtos, melni baltos un zaļos toņos, zeme viegli balti sapūderēta starp okērdzelteniem zāles stiebriem, šur tur kokos pelēkie ķērpji apskauj zarus, skaistums!

krāsns sprakšķ, drīzu jāpieķeras pie vakariņām, gan jau līdz ar tumsu mīļais no meža pārnāks

laimība šodien ar mani, jahū

3:45am: vakar dusmojos, vēlāk raudāju
pamodos ar prieku, saule spīdēja
kūru ugunskuru un dedzināj zarus
atbrauca svešas lampas tumsā
divos izlaidu suņus pamīzt, tagad vārtos nemiegā
kundziņam arī grūti migt, kad apķeros
karsti, pārkurināj istabu
nolāpīts bezmiegs,caurmiegs,vējš galvā
sāk gribēties ēst
vēl mazliet uzputeni?

9:14pm: pa dienu bijām aizbraukuši uz muižu, kur kāda māja izsolē
ne pašiem, bet draugam interesēja
viss jau jauki, blakus ezers, ainava, pati māja, skaista, paplukusi koka ēka
izstaigājām caur cik varējām, meitene, kas turpat tai mājā dzīvo izvadāja pa to
tāda vaļsirdīga,runātīga
ar ģimeni jau piecus gadus tur īrējot vienu mājas galu, t.i. 2 istabas uz aptuveni piecām, sešām galvām
beigu beigās izgājām caur arī otrai mājas daļai un palika ļoti skumji
istabas ne lielas, ne mazas, pelēkas, lielā nekārtībā, gultiņa pie gultas, dažas mēbeles, virtuvē puspuviši augļi un dārzeņi, ritīgs haoss
cik sapratu no meitenes runām vēl ir māte un kādi 2 mazi bērneļi un brālis 18 gadīgs
tas brālis tāds kluss gan bija, izvilka smēķi un pīpēja, tas man arī mazliet lika saraukt pieri
ģimene, kas dzīvo tik sliktos apstākļos, vecākie bērni, visdrīzāk nestrādā un nemācās, vientuļā māte, kas visticamāk strādā vietējā lopu kūtī, jo citu darba vietu šai miestā nav, negribās pat domāt par mazuļiem, varbūt internātskolā mācās?
priecīgi, ka vismaz viņiem kūtiņa ar vistām, ābeļdārzs, sakņu dārzu gan nemanīju
ai bet ko, tas jau tikai ko redzēju, bardaku un tos divus jauniešus
nezinu kas notiks ar šo ģimeni, kad ēku nopirks, protams, ja tas notiks
kāda ir šo bērnu nākotne, kāds vispār ir viņu skatījums uz dzīvi ? ''life sucks and then you die?!''
ē''ee''eēēēēeeh

un es te savam princim sūdzos, ka mums putekļu daudz mājās, jo remonts turpinās
muļķe es, vispār, problēmu man/mums ir maz..

10:40am: vai es ziemu nogulēju?
kas tas, pavasaris?

10:06am: gribu ielīst alā
un paslēpties

visas tuvumā zināmās, tādas kā,
zaķa, bebra un ūdensžurkas neatbilst maniem izmēriem

varbūt pat tai nav jābūt alai
drīzāk kādam zemes pleķītim, kurā nokļūstot

raizes un drūmums pazūd
kur nav neviena cita un nav jādomā par tiem visiem cilvēkiem
it kā pazīstamiem, nepazīstamiem un tā tālāk

gribu atgriezties pie meditācijas, bet nevaru saņemties
gribu nerunāt ar sevi un vispār
nepateikt to, kas vēlāk pašu tirda

šī ir mana laimīgā zeme,manas mājas
zelta vīrs blakus un nekas no tā nepalīdz
jo jūtos pavisam viena sevī ar savu nelaimes sauju
sauju, kas liek rīt smiltis, kas kā mīksti putekļi virmo pa gaisu
un iekļūst elpceļos, aptumšo un smacē

trūkst gaismas
/pirmsdzimšas depreššan/

7:48am: vakarnakt ar aneti sēdējām uz lieveņa, pīpējām un runājāmies
pēkšņi mūsu priekšā nokrita zvaigzne ar garu asti, vāāu
pārsteiguma klusums uz brīdi
iegājām atpakaļ virtuvē
kucēns pie plīts ēda ābolu plātsmaizi, kas bija domāta šodienas pasākumam
ai