_

11:49am: viņš nezināja valodu
bet ar dziļajām acīm pateica daudz
nav mānekļu, kas aizklapē skatu
dunošs klusums raida zīmes un morzas ābeces šifrus
es klusēju, tāpat kā tu
viss pateikts ar vieglu smīnu,
un mēs esam īstāki par īstu
vēl pie tam - dzīvi!
asara gar skropstu sariem
par klusumu
skatienu
patiesu
mīlu

11:56am: ar aizvainojumu kā ar pelējumu
tik kad vāciņš atvērts un vardiņš pateikts
parādās šis pelēkais, negribētais ģīmis

gribētos gan, lai tik viegli
kā ar karoti nosmelt

bet cilvēks ir cilvēks
un puve paliek puve

ar karoti skumjas neaizdzīsi
ar vārdu pelējums neiznīks