_

3:17pm: ar krustu kaklā viņš dzenas pie Dieva
tas urbjas, drillē un mēģina aizskart to
un ja nu tas viss nav dzīlēs,
bet gan šeit pat?

3:24pm: pirmo autobusu gaidot, pierīga




nodzērušie sieviešu ģīmji,
ar milzu copēm un plūmēm pie acīm
krāsoja lūpas, pucēja kurpes
leks autobusā un cels tās tašas iekš

rūpju rievas ar gadiem izrokas bedrēs
un smaidā parādās ar vien vairāk robu
kāpēcv gan tā tam jābūt pasaulē šajā?
par ikdienas cietēju būt..