es naktiis negulju. es ilgi seezju un skatos aaraa. tur ir pilniiga melna tumsa, taapat kaa iekshaa. gan manaa istabaa, gan manii pashaa... bet jautaajums ir vai sirdij vajag klausiit??? es vienmeer daru taa kaa liek sirds. un vienmeer to nozjeeloju. vakar atkal nevareeju aizmigt. skaitiiju aitas, dzeeru siltu pienu, gaaju pastaigaaties un...njurciiju rokaas telefonu. sirds saka: " dari! dari! jaaklausa tikai sirds nevis praats! dari tachu!"... jaa! dariit ko??? tikai kaarteejo muljkjiibu. un tas arii viss. cik skumji. shobriid man gribeetos vienkaarshi izpuusties kaa cauram balonam, nokrist zemee, sapluust ar to un uzziedeet kaa reizbinoshi saldai un paarsteidzoshi skaistai pukjei. vai tad es prasu tik daudz?