mees neesam nekas vairaak kaa kaartiibas jauceeji. braazjamies pa citu dziiveem un jaucam domas, aardam visu kaartiibu. man VISS bija salikts pa plauktinjiem un beidzot likaas ka kaarshu naminjsh ir stabils... neiespeejami? nu nezinu...vismaz man tad likaas ticami. bet tagad? atkal viss sajucis un man atliek tikai kaarteejo reizi kjerties pie kaartoshanas. bet ar katru reizi tas aiznjem arvien vairaak laika jo ar katru reizi paliek tikai vairaak un vairaak ko kaartot... un taa vienmeer bez apstaajas, iemesla un bez izveeles!!!

man riebjas saapinaat cilveekus. man nepatiik teikt vinjiem to, ko pati negribeetu dzirdet. visu laiku praataa jaucas doma, ka es tachu vareetu upureties un vienu vieniigu reiziiti izdariit kaut ko taa kaa citi veelaas un nenjemt savas juutas veeraa......... bet ziniet???....... tas NAV iespeejams. esmu cilveeks, nekas vairaak un nekas mazaak. un man ir taadas pashas tiesiibas kaa vinjam... un tapeec pie velna es daru taa kaa mazaak saapiigi. tik mazaak ka peec iisa briitinja jau viss buus aizmirsies. es to zinu...jo ar mani taa notiek visu laiku. un tas ir stulbi. bet nu nekas.

baac........man tikko bija deja vu. bet ko nu tur vairs.. domas taapat traki sajauktas.