Nevar salasīt? - JD svētdienskolas nometne

Ārprāts, es esmu tik laimīga! Man šī nedēļa bija vēl daudz jaukāka, kā es varēju iedomēties. Viss bija tik ļoti, ļoti mīļi! Tikai ar Tēvu kaut kas tāds ir iespējams. 7 dienas pavadītas ar tuviem, mīļiem cilvēkiem, un visa centrā - Tēvs. Ko vēl vispār vairāk var vēlēties?
Dzīvojām skaistā vietā meža vidū, kur gaiss smaržoja pēc siena un laukiem.
Daudz, daudz spēlēju ģitāru un sintiņu - biju atbildīga par mūziku nometnē. Prieks par to, ka nesanāca tā, kā es biju domājusi, ka būtu labāk. Vakaros spēlējām kaut kādā galīgi nenoteiktā sastāvā - sanāca visvisādi salikumi no abiem slavēšanas sastāviem. Vienkārši spēlēja tie, kas gribēja. Patika ļoti.
Pirmdienas vakarā bija manis un Madariņas vadītais vakara pasākums. Bez problēmām neiztikām - izrādījās, ka laiks bija pārāk gaišs, lai uz ekrāna varētu laist mūsu 6 min. garo filmu. Tad nu skatījāmies to gabalu uz telts griestiem. Pārāk ērti jau nebija, bet vismaz saprast visu varēja. Sanāca labi.
Trešdienā ekskursija. Braucām arī ar bānīti. Skaisti! Vēl vis kaut kur bijām. Pirmo reizi man tik ļoti patika ekskursija nometnē, bez tam ļoti patika. Ekskursija beidzās ar svētbrīdi baznīcā. Pat apraudājos beigās :)
Piektdienas naktī bija muzikāla viktorīna, sestdien - Bībeles konkurss. Abos piedalījās "mūziķu kiomanda" ar nosaukumu Emīls (Dārziņa vārdā). Mūzikas konkursā izgāzāmies pilnīgi :) Vienīgi beigās, kad uzdevums bija nodziedāt kādu korālīti, kas atrodams dziesmu grāmatā, turējāmies godam, un nodziedājām veselas divas vakara dziesmas. Turpretī Bībeles konkursā diezgan pārliecinoši uzvarējām visus pārējos, kaut arī bijām otra jaunākā komanda pēc gadiem. Pēc tam no citiem galdiņiem bija patīkami dzirdēt, ka tie "mūsu jaunieši nu gan ir!"
Šorīt dievkalojums tur pat uz vietas. Atkal skaisti!
Tā lūk. Droši varu teikt, ka katrs mirklis bija ar Viņu. Dievs ir mīlestība, un es to izjutu kā vēl nekad. Tagad varu tikai priecāties un pateikties.