Nevar salasīt? - Gluži kā dienasgrāmatai

Man likās, ka ir labi. Izrādījās, ka var būt vēl labāk. Vakar lidinājos. Mežaparks. Kāpēc man tā vieta tik ļoti patīk? Vienmēr, kad staigāju pa Mežaparku, mani pārņem kaut kāda īpaša sajūta. Šķiet, ka tur būtu zemes mala, ka tālāk nekā nav. Un ja tā, tad man patīk zemes mala. Milzīgas, vecas priedes, klusums, asfaltēti celiņi, kas ved kaut kur, šķiet, bez jebkādas nozīmes. Tad sēdēju estrādē viena pa trim vietām un domāju par to, ko man nozīmē ģimene. Es atkal domāju! Šķiet, ka sen nav bijis laika domāt, jo vis kaut kas tik "svarīgs" darāms. Gandrīz vai smieklīgi! Bet vakar es domāju.Un tieši tāpēc es tagad gribu prom. Rīgā negribu palikt - negribu notrulināties. Bet ko darīt? Inčupē nav ūdens. Tur ir viss, kas vajadzīgs, lai es kļūtu par cilvēku, izņemot... dzeramo ūdeni, bez kura, diemžēl, nevar iztikt. Stulbi.
It kā vēls, it kā vajadzētu iet gulēt, bet OSSIII SPĒLĒ BASU! Nesaprotu, kāpēc tas VIENMĒR viņam jādara ap šo laiku?
Un tā es te visu laiku sapņoju par mieru un klusumu...