Nevar salasīt? - Ogre

Es redzēju Kitijas kaķi!!! Viņš ir tik maziņš! Tik pūkains! Tik stulbs! Tik tūļīgs! Tik jautrs! Tik mīļš! Es arī gribu kaķi! Žēl, ka mans toreiz no lodžijas izlidoja. Tas sīkais dzīvnieciņš sākumā visu laiku uzbruka manai kājai, tad jau pārgāja uz rokām. Aktīvists. Beigu beigās aizmiga uzlicis galviņu uz manas rokas. Šorīt pamodos ar kaķi pie kakla - viņš bija ieritinājies manos matos. Tāds bumbulītis!
Vispār pie Kikī tā jokaini. Tad, kad tā riktīgi biju pamodusies, viņa jau bija aizbraukusi uz skolu. Viņas muterīte pastāstīja, ko lai es uzēdu brokastīs, un pati aizbrauca uz veikalu. Tā nu es tur paliku viena. Nu ok, ne gluži viena - tur kaut kāds strādnieks remontēja 1. stāvu. Lūk, to es saucu par "jūties kā mājās".
Nu jā, bet kāpēc es vispār braucu. Bija tā, aizgāju uz kori. Kikī nav, teica, ka būs, bet nav. Zvanu. Tā man tur sāk stāstīt, ka prezentācija jātaisa, tāpēc nebūs korī. Nu jā. Korī viss kā vienmēr. Padziedāju 15 minūtes un aizbraucu uz Ogri. Atstāju vienīgi dziesmu mapīti uz krēsla iespaidam, ka es vēl nākšu atpakaļ. Lūk, mana attieksme pret kori.
Kā man patīk brīvdienas!