Nevar salasīt? - Atkal par dzīvi

Biju pie klasesbiedrenes. Pusotru gadu nebiju nekur tā ar klasesbiedriem tikusies. Nu jauki, jauki. Nekas nav mainījies. Pēc tam braucot mājās atkal piedzīvoju lielo vilšanos, tāpēc tagad pa visu dzīvokli klausos Embodyment un atceros vasaru. Mana stulbā dzīve! Ko es daru? Bet man patīk. Ir krāsaini. Ir ko censties. Iedomājos, kā kaut kam vajadzētu būt (vai drīzāk kā man gribētos, lai būtu), piedzīvoju vilšanos, pēc tam ir draņķīgi. Emocijas, ir interesanti. Bet grūti. Un kas par to, ka grūti? Nav jau bezcerīgi, kaut arī tā reizēm šķistu. Dzīve ir skaista, lai arī kādā sviestā viss būtu. Un ir jēga.