varu arī tā
May. 6th, 2009 | 04:35 pm
From:: dinciite
Ai, šodien dusmas.
Visi tik ļoti cēli un svarīgi. Es tikai kā tāds puteklis dzīvoju savu mietpilsoņa mazo dzīvīti, aizpildot savu domāšanu ar sīkumiem.
Ja es uz laiku pamestu šo valsti, tad ne jau domājot par valsti un ceļot tās vērtīgo cilvēku skaitu, bet tikai tāpēc, lai man interesantāk. Vai arī lai aizbēgtu no savām sīkajām grūtībiņām uz laiciņu. Būtu forši.
Un skolā es strādāju tikai tāpēc, ka man patīk, nevis lai kādam nestu kaut kādu labumu. Ja man tas darbs nepadotos, tad nepatiktu un es meklētu kaut ko citu. Tā ka tā ir tikai veiksmīga "sagadīšanās", ka man patīk šis pašaizliedzīgais, nepateicīgais darbs. Bet es jau domāju par iespēju mācīties kaut ko citu. Kaut ko tādu, kas man (un ne jau citiem) ļautu dzīvot greznāk. Slinka es neesmu, kaut arī daudzi tā domā. Zināmos apstākļos es varu visu savu brīvo laiku veltīt kaut kam nenormāli svarīgam. Konkrētajā gadījumā piemērs saistīts ar mācībām LU, kad 3 mēnešus visu savu brīvo laiku pavadīju LU datorklasē taisot programmas, un sēdēju tur tik ilgi, līdz man palūdza iet mājās, jo fakultāti jāslēdz ciet. Galvenokārt tāpēc, lai parādītu pasniedzējam, ka mana atzīme ir 10. Kā to nosaukt? Bija kaut kāds vārds ar izteikti negatīvu pieskaņu. Neatceros. Godkāre? Man liekas, bija vēl kaut kas trāpīgāks. Un es panācu arī, ko gribēju. Kurss noskatījās manu prezentāciju atplestām mutēm. Bet es neesmu augstprātīga. Jā, tā man patiešām ir laba īpašība.
Tā, lūk. Es mīlu šo valsti un neuzdrošinos runāt par to, cik te stulbi uzskati valda, jo kādam tas var būt aizvainojoši. Tie, ko gribas nosaukt par kretīniem, pārsvarā nepārstāv manu viedokli, bet es esmu latviete. Tātad - nesaucu to par tautas viedokli.
Protams es jau pati cūka pietiekami. Esmu noteikti starp tiem, kas citus sauc par valsts nodevējiem utt. Un tagad tiešām nezinu, kāpēc tas bija vajadzīgs. Nu labi, zinu - tāpēc, ka dažus cilvēkus negribas zaudēt. Bet kāda bija jēga? Tagad tāpat varu tikai minēt, kas noticis un kas mainījies.
Nu? Patīkami tādus tekstus lasīt? Šoreiz ar jauko, kas manā dzīvē notiek padalīšos ar tiem, kurus nekad neesmu sev pielaidusi tuvu. Ja viņiem neinteresē, tad tā nav liela bēda.
Atā, jauku jums vakaru, mani mīļie :*
Visi tik ļoti cēli un svarīgi. Es tikai kā tāds puteklis dzīvoju savu mietpilsoņa mazo dzīvīti, aizpildot savu domāšanu ar sīkumiem.
Ja es uz laiku pamestu šo valsti, tad ne jau domājot par valsti un ceļot tās vērtīgo cilvēku skaitu, bet tikai tāpēc, lai man interesantāk. Vai arī lai aizbēgtu no savām sīkajām grūtībiņām uz laiciņu. Būtu forši.
Un skolā es strādāju tikai tāpēc, ka man patīk, nevis lai kādam nestu kaut kādu labumu. Ja man tas darbs nepadotos, tad nepatiktu un es meklētu kaut ko citu. Tā ka tā ir tikai veiksmīga "sagadīšanās", ka man patīk šis pašaizliedzīgais, nepateicīgais darbs. Bet es jau domāju par iespēju mācīties kaut ko citu. Kaut ko tādu, kas man (un ne jau citiem) ļautu dzīvot greznāk. Slinka es neesmu, kaut arī daudzi tā domā. Zināmos apstākļos es varu visu savu brīvo laiku veltīt kaut kam nenormāli svarīgam. Konkrētajā gadījumā piemērs saistīts ar mācībām LU, kad 3 mēnešus visu savu brīvo laiku pavadīju LU datorklasē taisot programmas, un sēdēju tur tik ilgi, līdz man palūdza iet mājās, jo fakultāti jāslēdz ciet. Galvenokārt tāpēc, lai parādītu pasniedzējam, ka mana atzīme ir 10. Kā to nosaukt? Bija kaut kāds vārds ar izteikti negatīvu pieskaņu. Neatceros. Godkāre? Man liekas, bija vēl kaut kas trāpīgāks. Un es panācu arī, ko gribēju. Kurss noskatījās manu prezentāciju atplestām mutēm. Bet es neesmu augstprātīga. Jā, tā man patiešām ir laba īpašība.
Tā, lūk. Es mīlu šo valsti un neuzdrošinos runāt par to, cik te stulbi uzskati valda, jo kādam tas var būt aizvainojoši. Tie, ko gribas nosaukt par kretīniem, pārsvarā nepārstāv manu viedokli, bet es esmu latviete. Tātad - nesaucu to par tautas viedokli.
Protams es jau pati cūka pietiekami. Esmu noteikti starp tiem, kas citus sauc par valsts nodevējiem utt. Un tagad tiešām nezinu, kāpēc tas bija vajadzīgs. Nu labi, zinu - tāpēc, ka dažus cilvēkus negribas zaudēt. Bet kāda bija jēga? Tagad tāpat varu tikai minēt, kas noticis un kas mainījies.
Nu? Patīkami tādus tekstus lasīt? Šoreiz ar jauko, kas manā dzīvē notiek padalīšos ar tiem, kurus nekad neesmu sev pielaidusi tuvu. Ja viņiem neinteresē, tad tā nav liela bēda.
Atā, jauku jums vakaru, mani mīļie :*