Nevar salasīt? -

Vakar aizgāju gulēt atkal pēc vieniem, un šodien jau pirms sešiem biju augšā un rakstīju kontroldarbu. Ne tāpēc, ka tas būtu jādara tik agri, bet tāpēc, ka nenāca miegs. Tagad gan nāk.
Pamodos ar domu, ka šī nevar būt parasta diena. Pagaidām vēl ir. Gaidu vakaru.
Kopēju kontroldarbus un man pateica, ka manu stundu klausīsies viens puisis. Jā, ok, labi. Pēc tam sāku domāt, ka es tak viņu esmu redzējusi. Izdomāju arī kāpēc - šis tak brālis vienam man un jums zināmam cilvēkam. Mazā pasaulīte. Kad es biju praksē, man likās, ka tas ir briesmīgi, ja stundu kāds atnāk novērot. Tagad - galīgi netraucē.
...turpinājums sekos, kad 2.kurss rakstīs kontroldarbu.
...un nu seko turpinājums.
Pirmo reizi redzu, ka otrais kurss ir kluss kā kaps (aiz loga te ir tādi daudzi). Negrozās un nesačukstas. Un pat telefonus vairs necenšas izmantot. Esmu bargāka učene kā sākumā. Un tas ir labi. Par monstru tāpat nekļūšu nekad.