Nevar salasīt? - Tā jau ir...

Mēs drīkstam darīt visu, ko vēlamies. Es drīkstu teikt visu, ko domāju, runāt tikai ar tiem cilvēkiem, kas man liekas paši foršākie, iespītēties un neklausīties, kad ir piemērota situācija. Es drīkstu aizbildināties, kā vien vēlos. Un es drīkstu dzīvot sev. Tikai tam visam ir sekas. Stulbākais - ir tik viegli kādu sāpināt.
Diena varēja būt arī draņķīgāka. Man tiešām daudz nozīmēja tas mazais, vienkāršais jautājumiņš: "Kāpēc tik bēdīga?" Šodien gribu domāt, ka tas bija mīļi.