kaut kā tā

« previous entry | next entry »
Dec. 7th, 2008 | 09:38 pm

Diena normāla, es - nekāda. Tāpēc atkal rīkošos totāli egoistiski un stulbi. Izslēdzu savu tāpat jau daļēji atslēgto telefonu. Padzīvošu ar OKarti. Tie, kam vajag, numuriņu zina tāpat. Un no tiem, kas zina numuriņu, tāpat nav vajadzības atpūsties.
Īgnums liek sevi manīt. Tikai nevēlos, lai atkal pēc tāda teksta izlasīšanas kāds mani nosauc par īgņu. Garīgo tas neuzlabo.
Šodien izmantoju iespēju parunāt ar katru, no kura bija cerība dzirdēt kādu laipnu vārdu. Un, ziniet, draudzē tādu cilvēku ir ne mazums. Ģimene ir lieliska. Visas manas ģimenes ir lieliskas.
Es atkal lecos tā vietā, lai pateiktu, ko domāju.
Šodien atcerējos vakar nedaudz aprunāto tēmu, kuru kāds, manuprāt, uztver ļoti saasināti (tagad 3 cibiņiem vajadzētu saprast, par ko ir runa). Man tā tēma ļoti nepatīk. Vēl vairāk nogruzīja. Un tas nav nekāds pārmetums; to tak var saprast!
Rīt skola, pāries.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {1}

martonella

(no subject)

from: [info]martonella
date: Dec. 8th, 2008 - 12:37 am
Link

Ak,māt... jā, tā tēma ir lielā mērā tizla tēma... [nav ko teikt]
Bet mūsu kopīgā ģimene ir patiesi lieliska! Īpaši šajās dienās Dievs man atklājis par jaunu, cik ļoti tā man svarīga un mīļa un cik ļoti es gribu tai piederēt.
Un arī mazā nsl ģimenīte.

Reply