Nevar salasīt? - darbīgā sestdiena

Ap diviem beidzot savācām istabu, lai varētu kaut ko darīt. Taču tad jau pusdienas bija gatavas. Un pavisam drīz arī izbeidzās špahteļtepe un baltā krāsa. Maciņš arī tukšs, tā ka līdz remonta pabeigšanai vēl krietnu laiciņu būs jāgaida. Vismaz griesti kļuvuši baltāki un sienas itkā arī (īstenībā - raibākas). Tagad vēl viss jāsatīra un atkal jāiekārto, kamēr mans "apakšīrnieks" tusiņā. Pēdējā laikā bieži sanāk iekārtot savu istabu. Patīk. Bez tam man ļooti patīk montēt viskaut kādus sīkumiņus - mainīt vadus, domāt, kā kaut ko piestiprināt, likt slēdžus, kontaktus, kaut ko skrūvēt, līmēt utt. Un tad man liekas, ka es esmu mežonis un no manis nekāda smalkā dāma nesanāks. Bet vienmēr pēc tam gandarījums, un brīvajā laikā skrūvgriezis un citi tādi ir ar mani labos draugos.
Rīt atkal būšu robežpārkāpējs. Tikai šoreiz ar pieredzi un mierīgāku sirdi.
Vispār dzīve skaista, tikai nezinu, vai pavisam drīz atkal kāds kaut ko nepārpratīs un neapvainosies. Nemāku rakstīt ar intonāciju. Nesaprotu, kāpēc tā notiek.