Nevar salasīt? - attieksme

Atkal Rīga. Nepatīk, gribu atpakaļ. Aizvien vairāk gribu aizvākties no Rīgas pavisam - pārcelties uz kaut kādu mazu pilsētu. Darbu galu galā varu dabūt jebkurā Latvijas nostūrī. Mācības arī šobrīd nesaista. Savukārt aiziet no darba universitātē galīgi nebūtu žēl.
Izlasīju draugos garo jo garo diskusiju par laivu braucienu. Atkal bišķi kaut kas sāka gruzdēt. Vēl palicis aizvainojums par to nemitīgo knābāšanu. Es vienkārši nesaprotu, ko es tādu esmu izdarījusi, ka viens cilvēks var tā sākt knābt virsū par visu iespējamo. Labi, man nebija savas laivas. Bet es daudz labpratāk saņemtu atbildi "nu tad nebrauc", nekā klausos visu brauciena laiku (cik nu es tur izturēju) man adresētus dzēlienus. Palika tāds iespaids, ka tam īstenībā mazs sakars ar pašu laivu braucienu. Rezultāts - labprāt vispār ar viņu nekomunicētu. Man vienkārši negribas vēl kaut ko tādu dzirdēt. Pilnai laimei - svētdien Eltišķi, bet man jaunās pases nav.