Nevar salasīt? - Post a comment

Pēc viena brīnišķīga mēneša divas drūmas dienas. Aizbēgt nav iespējams, man ir pārāk laba atmiņa. Un tad, kad beidzot šķiet, ka esmu tikusi vaļā no atmiņām, kāds vienmēr kaut ko atgādina. Es tiešām gribētu visu aizmirst, bet tas nav iespējams. Vienkārši jāizdzīvo.
Bišķi besī, ka es te to rakstu un ka neīstās acis lasīs, bet vēl aizvien nav ar ko parunāt.
Tagad atpūta no visa. Usmas ezers, klusums... Tāda maza oāzīte visādā nozīmē. Un bezrūpīgā meitene drīz būs atpakaļ. Gaidiet!