vecums nenāk viens
Apr. 1st, 2008 | 11:54 am
From:: dinciite
Vakar 3 stundas vienkārši kaut kur pazuda. Nepamanījām. Tā satiekot kādu sen neredzētu cilvēku, vienā vakarā tik daudz kas var mainīties priekšstatos. Mēs, cilvēki, tik smuki mākam viens otru nolikt, nemaz nezinot, kā ir īstenībā. Daudz ļauna var izdarīt, nemaz neko ļaunu nedomājot. Vai drīzāk - neaizdomājoties, jo "neaizdomāties" tak ir tik viegli! Un sīkumi ir svarīgi. Katra liela lieta izaug no sīkumiem. Ir brīži, kad kādam atliek pieļaut vismazāko kļūdu, lai tālāk pa ķēdīti viss aizietu līdz lielam, lielam ERROR.
Savādi, pirms apmēram pus gada uzrakstīju tekstiņu, ko daži ļoti ņēma pie sirds. Un tieši tā arī bija domāts. Tikai nezinu, cik tas pamatoti. Baumas klausīties ir stulbi, bet, ja kāds, kurš parasti citu dzīves liek mierā, kaut ko tādu izstāsta, tad pirmajā brīdī šoks. Tikai pēc tam, kad kādu laiku padomā, rodas jautājums: vai tā tiešām ir? Protams, nezinu, vai tās toreiz bija tikai baumas vai patiesība; man tas nemaz nav jāzina. Tikai tagad to tekstu gribētos ielikt vēlreiz, un tas būtu pamatoti, kaut arī šoreiz runa ir pavisam cita.
Ceru, ka neizklausās gruzīgi. Man garīgais labs. Tikai tas, kas notiek... un vienkārši gribējās pastāstīt, par ko domāju. To visu kopā, laikam, sauc par pieredzi.
Savādi, pirms apmēram pus gada uzrakstīju tekstiņu, ko daži ļoti ņēma pie sirds. Un tieši tā arī bija domāts. Tikai nezinu, cik tas pamatoti. Baumas klausīties ir stulbi, bet, ja kāds, kurš parasti citu dzīves liek mierā, kaut ko tādu izstāsta, tad pirmajā brīdī šoks. Tikai pēc tam, kad kādu laiku padomā, rodas jautājums: vai tā tiešām ir? Protams, nezinu, vai tās toreiz bija tikai baumas vai patiesība; man tas nemaz nav jāzina. Tikai tagad to tekstu gribētos ielikt vēlreiz, un tas būtu pamatoti, kaut arī šoreiz runa ir pavisam cita.
Ceru, ka neizklausās gruzīgi. Man garīgais labs. Tikai tas, kas notiek... un vienkārši gribējās pastāstīt, par ko domāju. To visu kopā, laikam, sauc par pieredzi.