Kamēr citi strādā, es...
Feb. 11th, 2008 | 03:54 pm
From:: dinciite
Vēlreiz ieskatījos pēdējo mēnešu ierakstos. Un atkal jau vakardienas sarunas ietekmē. Tikai šoreiz aizrāvos ar lasīšanu un tālāk nemaz netiku.
Iespējams visu iepriekšējo semestri man bija saulaināks skats uz to, kas notiek apkārt, varbūt biju smaidīgāka, priecīgāka utt. Bet negribu atpakaļ. Pirms mēneša rakstīju, ka "kaut kādā brīdī esmu izlekusi ārā no normālās dzīves un nespēju ieiet atpakaļ." Nu lūk, tagad varu paziņot, ka esmu atpakaļ. Ir atkal stabils pamats zem kājām un domāju ar galvu. Tik daudz neietekmējos. Vienīgi - vairs neuzticos. Varbūt tas ir labi, bet mani tomēr nesajūsmina.
Smieklīgie cilvēki - mēģina izskatīties pēc iespējas labāki, bet laiku pa laikam nobīstas no sava pozitīvā tēla un atkal cenšas pārliecināt par pretējo. Un kas ir tas, kas to ietekmē - pretreakcija.
Komentārs pasaules centram: nebija domāts personīgi.
Iespējams visu iepriekšējo semestri man bija saulaināks skats uz to, kas notiek apkārt, varbūt biju smaidīgāka, priecīgāka utt. Bet negribu atpakaļ. Pirms mēneša rakstīju, ka "kaut kādā brīdī esmu izlekusi ārā no normālās dzīves un nespēju ieiet atpakaļ." Nu lūk, tagad varu paziņot, ka esmu atpakaļ. Ir atkal stabils pamats zem kājām un domāju ar galvu. Tik daudz neietekmējos. Vienīgi - vairs neuzticos. Varbūt tas ir labi, bet mani tomēr nesajūsmina.
Smieklīgie cilvēki - mēģina izskatīties pēc iespējas labāki, bet laiku pa laikam nobīstas no sava pozitīvā tēla un atkal cenšas pārliecināt par pretējo. Un kas ir tas, kas to ietekmē - pretreakcija.
Komentārs pasaules centram: nebija domāts personīgi.