Nevar salasīt? - pie Vizmas; 2. daļa

Piektdiena. Busiņš iebrauc pie Vizmas un tiek sagaidīts ar tekstu "Un kas jūs tādi?" Hmm, viss tak bija sarunāts. Nu labi, ielaida Vizma mūs pirts mājiņā un pavēstīja, ka nav elektrības. Bet, ja nav elektrības, nav arī pirts un nav arī ūdens un plītiņas. Bet nekas, grilam elektrību nevajag. Tālākais īsumā: sveču gaismā sākām klāt galdu; tad uzradās elektrība tieši uz tik ilgu laiku, lai mēs paspētu uzvārīt rīsus; ēdām sveču gaismā; kad sailgojāmies pēc pirts atkal uzradās elektrība un pazuda tikai tad, kad visi bija no pirts iznākuši; no rīta, kad vajadzēja mazgāt traukus, elektrība, protams, bija. Tā mēs dabūjām atlaidīti par to, ka elektrība bija tikai tad, kad vajadzīgs.
Nezinu, kas tas ir, kas visus LEAF pasākumus padara tik jaukus. Bet fakts - vienmēr visi jūtas labi.
Kas vēl - izbaudīju ziemas priekus. Gan pikošanos, gan sniegavīru celšanu. Sen nebija izjusti pārsaluši pirkstiņi, sniegs sejā, aiz apkakles un zābakos, slapjas drēbes un tas viss komplektā ar platu, platu smaidu sejā.