Maza muļķe
Sep. 9th, 2007 | 11:09 pm
26 stundas nenormāla stresa. Nedaudz uzelpoju tikai braucienā uz Menģeli. Pirmo reizi izsprāgu asarās, ejot pa Čaka ielu, otro reizi - pie Madaras. Nekad vēl nebiju fiziski tik slikti jutusies stresa dēļ.
Bet jocīgi. Kamēr visi notikumi bija tieši tādi, kā es vēlējos, dzīve likās totāli bezjēdzīga. Šovakar, sēžot Madaras istabā un domājot par notikumiem, kas man galīgi nav pa prātam, sajutu, cik dzīve tomēr ir skaista. Secinājums - es zinu, ko gribu, bet nezinu, kas man vajadzīgs. Bet paļaujos vairāk kā jebkad.
Tagad tāds trulums un neizsakāma vēlme "pazust no skatuves".
Bet jocīgi. Kamēr visi notikumi bija tieši tādi, kā es vēlējos, dzīve likās totāli bezjēdzīga. Šovakar, sēžot Madaras istabā un domājot par notikumiem, kas man galīgi nav pa prātam, sajutu, cik dzīve tomēr ir skaista. Secinājums - es zinu, ko gribu, bet nezinu, kas man vajadzīgs. Bet paļaujos vairāk kā jebkad.
Tagad tāds trulums un neizsakāma vēlme "pazust no skatuves".