Nevar salasīt? - August 12th, 2007

Vislabāk ir baznīcā. Šodien dievkalpojumā sēdēju un domāju - varētu vispār prom neiet. Tur var justies laimīgs.
Un pēc tam atkal sastapos ar savu pēdējā laika aktuālo problēmu - nav naudas. Kāpēc maniem mīlīšiem jātusē pa dārgām vietām? Nu labi, ziemā man arī patīk. Bet ne tagad, kad nestrādāju. Nenāk ne prātā aizņemties. Savukārt Madariņas iznāciens šodien bija lielisks :)
Un vispār es nekā nesaprotu (protams, atkal). Man vajag vēl vienu tādu Norvēģijas braucienu, lai atkal saņemtos. Mans šīs vasaras jaunais brīvā laika pavadīšanas veids ir drusciņ sašķobījis pamatu zem kājām. Jauni draugi ir laba lieta. Tikai paiet laiks, līdz tu saproti, cik ļoti viņiem var uzticēties; ko var stāstīt, ko - nē; ko sapratīs, kas liksies stulbi; un vispār vai ir jēga kaut ko teikt. Vēl neesmu sapratusi.
Cilvēks nav mašīnīte, ko jebkurā brīdī var izslēgt un nolikt maliņā, lai vēlāk atkal pie tās atgrieztos. Ja uznāk vēlme.
Izlasīji?

Jūtos mazliet piečakarēta. Bet ir ok. Apzinos, ka nav iemesla. Ja vēl emocijas un prāts ietu kopā.
Šo dienu izglāba Austrīc. Atnāca ciemos. Cik labi, ka kāds arī saprot, par ko ir runa, nevis tikai iesaka nedomāt vai arī pasaka, ka tas tak ir sīkums utt.
Tad vēl es esmu totāli izlutināta. Pieradināta. Bet pagaidām tas netraucē.
Nevēlos Rīgā sēdēt viena. Kurš brauks ar mani uz Inčupi?
Un galu galā - man ir temperatūra. Par to šis stāsts. Saprotiet taču!