Nevar salasīt? - nometne

jauki bija. sabesiijos, bet nometne taapat bija jauka. ir arii bildiites. ko veel varu pateikt, stulbaa kaartaa daudz laika pavadiiju seezot pie loga un domaajot. man bija superiiga vietinja uz gultas. tad, kad tur seez, var redzeet visu, kas notiek uz celja, pie maajinjaam un pljavaa. seedeeju tur un skatiijos, cik visi izskataas prieciigi. es tur galiigi neiedereejos. eena. nevaru ciest, ja esmu kaut kur lieka. bet biju. pat nebija kur aizbeegt, jo visur cilveeki. nozeeloju, ka piekritu vadiit muuziku. nevienam tas nebija vajadziigs. jutos vienkaarsi izmantota. sajuuta ir debiila, ja tu kaut ko dari, centies, lai viss skaneetu labi, briivajaa laikaa domaa, kas un kaa buutu labaak, velti visu uzmaniibu tai muuzikai, izlieto savus pacietiibas kraajumus liidz peedeejam, bet visiem tas pie vienas vietas. un tad veel mans stulbais lepnums! es labpraat buutu izgaisusi, kad skivetinja peec viena vakara pasaakuma man paspraucaas garaam, lai pateiktu kaadam citam paldies par smuko speeleesanu. par paaris neguleetaam naktiim un paareejo laiku, ko es veltiiju tai muuzikai man neviens neko neteica. tas ir stulbi, ka mani taadas lietas uztrauc! bet taada nu es esmu - iedomiiga un lepna. pameegini tik man kaut ko pateikt, kas man nepatiktu! man vienmeer buus kaut kas dzeeliigs, ko pateikt pretii pat ja tev taisniiba. kaut arii juutos kaa stulbaakais cilveex uz pasaules, neljausu nevienam aizskart savu lepnumu. teeloju. baac, apnicis galiigi, bet neredzu izeju.