Nevar salasīt? - nometne & laivas

Beidzot mājās. Nupat atgriezos no laivu brauciena. Ja vakar es biju nelaimīga par to, ka nevaru braukt ar cilvēkiem, ko pazīstu, tad šī diena bija varenjautra. Es ļoti mīlu savu draudzi un jau tagad gaidu ceturtdienu un dievkalpojumu. Un tas, ka mājās braucot raudāju, bija tikai tāpēc, ka Austrīc mani izprovocēja uz tādām domām, kas man ir sāpīgas.
Vēl aiz muguras man ir JD nometne - vasaras centrālais notikums. Es domāju, ka tā būs jauka, bet ka tik - to es nevarēju iedomāties. Ko tik es tur nesadarīju! Vienu rītu sēdēju uz mola un skatījos saullēktu. Tad vēl naktī pēc pirts skrēju uz jūru peldēties. Neparasti daudz runājos ar tādiem cilvēkiem, ar kuriem parasti nerunāju. Visjocīgāk, laikam, bija naktī klusi rāpot pa pludmali ar bariņu citu cilvēku un gaidīt, kad kāds sāks mest virsū raķetes :) Ideāla nedēļa.
Dievs man ir devis daudz. Gribu būt laba.