Nevar salasīt? - Post a comment

Tāda dzīve - vienmēr ir kāds "draugs", kas piekāš, un kāds, kas palīdz tikt tam pāri. Un nu atkal tas ir noticis. Šķiet, ka nu būšu tikusi vaļā no dusmām, bet vienalga skumīgi. Šodien krietni vien pagarināju ceļu līdz mājām, lai pārdomātu lietas un nomierinātos. Vai es arī esmu tāda? Vai man arī nevar uzticēties? Bet naiva gan es biju, ka ticēju, ka mēs tiešām esam labi draugi. Muļķīte! Figūra uz šaha lauciņa es biju, nekas vairāk. Bandinieks, ko upurēt cēlāku mērķu labā.
Bet Tēvs sestdien atbildēja uz vienu man svarīgu jautājumu, un tas man dod spēku piedot un priecāties arī tad, kad grūti. Viņš ir uzticams.