Nevar salasīt? -

Šī diena man patika. Vakars ne visai (lūzere!!!), bet diena gan bija brīnišķīga. Pabeidzu vienu lielu, svarīgu ieskaites darbu, pie kura strādāju divus mēnešus. Bez tam pašai šķiet, ka viss ir izdarīts nevainojami. Tā gadās reti. Ceru, ka pasniedzējs novērtēs.
Pēc nedēļas un 3 dienām braukšu uz Tukumu. Nezinu vairs, vai gribu. Es tur tāpat gandrīz neko nedarīšu. Jo ko tad es, es jau neko...
Un galu galā man nepatīk tas cilvēks, kas es esmu. Es gribētu būt citādāka. Mani neietekmē vairākuma viedoklis, bet man ir svarīgi, ko domā viens cilvēks. Tas, lūk, ir varen muļķīgi. Bet es tur neko nevaru mainīt. Nu labi, varbūt varu, bet minimāli. Un tāpēc es atkal sapņoju par savu māju jūras krastā...
Man patīk mācīties tad, kad kaut kas ir nogājis greizi. Tāpēc, ka tad neviens neko nejautā, nepārmet, neviens neuzskata mani par naivu un stulbu, neviens nesaka, kā vajadzētu. Tad es vienkārši esmu kaut kādā citā pasaulē.
Bet rīt būs atkal jauna diena. gaidu ar nepacietību.