Kārtējais puspenss patiesības.
Jun. 28th, 2008 | 12:57 am
from:: dina
Kad man piederēja kaut tas mazais, mazītiņais gabaliņš Tevis, kad tas bija pilnīgi, absolūti mans, tad reizēm es attapos paradīzē. Tagad man ir vienkārši bail un es izmisumā cīnos ar visiem spēkiem pret šīm bailēm. Es mēģinu visu, visu, ko spēju iedomāties, visu, ko spēju iegūt un visu, kas mani nenogalina uzreiz, apzinoties, ka tas nav labākais ceļš. Savirknētas domas, sasieti vārdi kopā, es zinu, cik daudz kā mūs ar Tevi vieno, cik daudz domu, sapņu, vēlmju. To jau nekas nenokaus, bet vai mēs viens otru arī ne? Aizrijos pati ar savām bailēm, klepoju un baidos no nākamā malka.