Zem baltas rožlapas paslēpties.
Nov. 8th, 2007 | 01:07 am
from:: dina
Viens vienīgs Tu pa galvu, ap galvu un mazliet zemāk arī. Gribētos atvainoties par katru muļķību, ko esmu Tev nodarījusi, bet tas jau neko nemainīs tagad un tūliņ. Kā izrādās, es neprotu gaidīt, bet nākas iemācīties. Sapnis nav izsapņots, jo tam nevajag būt sapnim, tiem vajag būt mums. Asaras nav pat jānorij, to vienkārši nav. Kaimiņi ar pārnēsājamām trepēm liek smaidīt. Tikai neliela rūpju rieva, maza skumju krunciņa, nedaudz vārnu kājiņu pie acīm, kas reizēm samiegtas, pēc Tevis lūkojoties. Pasaule reizēm ir tik liela.