Glāsti kā asaras rit pār vaigiem.
May. 2nd, 2006 | 03:15 pm
from:: dina
Tik ļoti grūti atvadīties no skaistā, tik grūti pašai atcerēties un saprast, kas tas bija, kas radīja vēlmi. Raudas atkal izvilktas no gultas apakšas un es neko citu vairs neprotu. Kamdēļ vismaz Tu nebēdājies? Gaudot vējā aiz mīlestības, jo ko gan dod mīlestība, ja nav miera? Pavēderē sāk pulsēt un es nespēju noticēt, ka tieši tagad mans ķermenis ilgojas kaisles, tieši tagad, kad kaisle ir tas, kas mani saprātu izjauktu pa detaļām. Pašdestrukcija.