Mākoņi kaut kur skrien.
Apr. 28th, 2009 | 07:46 pm
Kad Tu man piezvanīji, lai palūgtu ļoti personisku palīdzību, es gandrīz no gultas nokritu. Vēl vakar pa nakti teicu draudzenei, ka Tevis dēļ es daudz ko pamestu, ja tev vajadzētu. Sēžu uz krēsla, trīc rokas, galvaskausa velvēs izcēlusies viesuļvētra un acīs draud cunami iemesties. Vai tiešām bija jāpārbauda? Sažņaudzu rokā pildspalvu, sakoncentrēju skatienu. Tevis dēļ, tikai Tevis dēļ es to varu. Vienatnē, ar savām saburzītajām domām, atšķetināšu vai sapiņķerēšu Tavu prātu. Savu paķerot līdz.