Kad mākoņi vēl nakts krāsā, bet debesis jau gaišas.
Apr. 30th, 2008 | 05:06 am
Reizēm, kad ļoti gribas, lai viss būtu savādāk, es vienkārši tā vietā gribu pārvilkt segu pāri galvai un līst ārā tikai tad, kad pārmaiņas jau notikušas. Slikti ir tas, ka es nezinu vairs, ko tieši gribas mainīt. Bedres ir dziļākas par mani, jo es esmu sekla, tik sekla, ka man Tevis pietrūkst. Aiz ilgām norāvu aizkarus no loga un kaimiņi tagad var mani novērot, bet es šaubos, ka viņus interesē mans viskijs un domas par Tevi. Es nezinu kur pazuda patiesība, bet es gribu to atpakaļ.