Balta saule spīd aiz jūras.
Oct. 17th, 2007 | 07:20 pm
Mums diezgan regulāri ir sarunas par to, kāpēc mēs mazliet baidamies viens no otra. Tā pavisam godīgi, kā labākie draugi, kā mīļotie runā. Reizēm šķiet, ka pasaule griežas ap mums, visa pasaule, ko mēs esam radījuši. Reizēm vakaros mēs sēžam, vērojam zvaigznes, satelītus un lidmašīnas, domājot viens par otru. Skumji jau nemaz nav, ja tikai nebūtu mazliet skumji. Viskijs man apnicis un kļuvis par sociālo nevis vientulības dzērienu. Es tagad esmu kapteine uz sava personīgā plosta. Nogrimt ar smaidu sejā un sirdī ar atmiņu par Tavu smaidu, par to, kā vējš glāsta Tavu vaigu.