Iekārtojos krēslā, bet ērti man nav tik un tā.
Jul. 20th, 2006 | 05:25 pm
Iedomājos par Tevi, kā mēs sēžam blakus vai pretī kaut kur un sirdī kaut kas sakustas. Esmu Tev pieķērusies, kaut nebija plānots. Turpinājumā es ausīs dzirdu pati savas elsas, kad Tu liec man jukt prātā aiz baudas un atkal iekārtojos krēslā ērtāk, bet nepalīdz. Pavēderē pulsē, es savelku kājas zem sevis un koncentrējos uz darbu. Diez, kuru es te mānu, ka man tas izdodas? Kādu vakaru, kad es palikšu aci pret aci ar pudeli, es viņai par Tevi pastāstīšu, jo mēs sen neesam tikušās.