Nu kā vienmēr ,es jau nojautu,ka šis jaunais gads ar būs sabojāts.Vajadzēja palikt mājās.
Vēl nedēļu atpakaļ atnācu mājās un domāju,cik laimīga esmu,jo varbūt,ka beidzot mana vēlēšanās ir piepildījusies.....bet kas ātri nāk tas ātri iet prom un tad ir sajūta,ka sabrūc,gribas prom...
Jā pārkāpu savus principus un tagad pašai par to jāmaksā.
Esmu kļuvusi par veģitārieti... bet ar izņēmumu,jo ēdu zivis...
Nu tad mans šīs nakts sapnis bija pavisam dīvains...Atrados siltajās zemēs ar saviem draugiem.Braucām uz kūrortu,kur bija baseins un skats uz okeānu vnk atpūsties. Tur iepazinos ar kaut kādu čalīti,viņš uzreiz mani piesaistīja,jo parastie cilvēki teiktu,ka viņš ir dīvains.
Īstenībā tā arī bija,jo viņš nebija parasts...viņš bija cilvēks-delfīns.Jā,tieši tā delfīns..Viņam bija spējas par tādu pārvērsties,kaut aks līdzīgs nārai,bet man viņš patika.Viņš man stāstīja par saviem piedzīvojumiem okeānos un jūrās,kad viņš pasauli redz no cita skata punkta,kādu to neredz parastie cilvēki..Skaisto,kas atrodas okeāna dzīlēs....
NO ši sapņa daudz neko naeatceros,jo tas ir izplēnējis, bet varbūt tas saistās arī ar to,ka man varbūt zivis arī nevajag ēst....
Just like I predicted, we're at the point of no return
We can go backwards, and no corners have been turned
I can't control it, if I sink or if I swim
'Cause I chose the water that I'm in
Ne jamais devoir choisir
Avoir raison ou tort
Au-delà de mes faiblesses
J'ai la force d'y croire encore
Même si l'amour s'enfuit
J'en inventerai les couleurs
S'il est trop tard, pour revenir,
Je remonterai les couleurs
There's no way,
You're changing,
'Cause some things will just never be mine,
You're in not love this time...but it's alright.
J'aurai voulu t'offrir le meilleur de tout mon être
Au lieu de partir, entre nous tout faire renaître
Plutôt que de mentir,
Aborder nos différences
T'aimer autrement qu'à contre sens
And it makes no difference who is right or wrong
I deserve much more than this
'Cause there's only one thing I want
If it's not what you're made of
You're not what I'm looking for
You were willing but unable to give me anymore
Et ce dont je suis fait
Tout entier je saurai te le rendre
Même s'il faut tout apprendre, tout apprendre
What's your definition of the one?
Comment définir l'amour sans toi ?
Mais prêt à tous les sacrifices je refuse celui là
J'aurai voulu t'offrir le meilleur de tout mon être
'Cause these are the waters that I'm in
Même si l'amour s'enfuit
J'en inventerai les couleurs
S'il est trop tard pour revenir
Je remonterai les heures
Et ce dont je suis fait, tout entier
Je saurai te le rendre
Même s'il faut tout apprendre
Même s'il faut tout apprendre
Même s'il faut tout apprendre
Sapratu,ka tomēr esmu viens no tiem cilvēkiem,kuri daudz sapņo,dažreiz sapņi tiešām šķiet interesanti,ka ir vērts pierakstīt,bet dažreiz tavs sapnis jaucas kopā ar murgu..
Viss sākās ar to,ka es braucu uz sava darba konferenci,kura notika mežā(šis mežš jau man sākumā nepatika) tur bija dažādas koka mājiņas ,gandrīz kā tādā kempingā ,bet tās mājas izskatijās lielas,kaut gan iekšā tā arī nevienā neiegājām.Protams biju kopā ar Eviju(savu draudzeni) ,mēs devāmies itkā ekskursijā pa to mežu netālu no mājiņām,sākumā bijām grupa pilna ar cilvēkiem,tikai neatceros nevienu,bet mūs tur veda divi tie meža darbinieki,kas strādā tajā vietā.Vispār nesapratu ar ko viņi tur nodarbojās,varbūt ar koku izciršanu.Sākumā domāju,ka labie.Tad pamanīju,ka tur ir ļoti daudz zirgu,bet gar katru sānu viņiem tur bija horizontāli,gara aizšūta brūce,ko nevar nepamanīt un laikam,ka katrā sānā,citam tā bija aizšūta vēl nevīžīgāk,ka likās,tur kaut kas vēl kritīs ārā.Es jautāju,kāpēc viņi tādi ir un kas tad šeit ar tiem zirgiem notiek,jo viņi bija tik daudz un staigāja brīvā vaļā, netālu no mums tik tuvu,ka visu varēja redzēt.Šie divi meža darbinieki(vīrietis un sieviete) teica man,ka tas esot normāli,jo zirgi paši sev šajā darbā diezgan traumējot.Es biju šokā,jo nesapratu kādā veidā.Ejot arvien tālāk,sākām jau redzēt daudzus beigtus zirgus un dažadas ķemeņa daļas,pat sapnī esot es spēju iztēloties kā smird līķis un tas bija drausmīgi pretīgi.Man gribējās ātrāk tikt prom no turienes.Atpakaļ ceļā tas vīrietis man vēl teica,ka es noteikti domājot,ka viņi tur kaut kādas zirgu splepkavas ir utt. bet es teicu nē nē,jo man bija bail no viņiem abiem.Nezinu kā,bet atpakaļ ceļā mēs bijām tikai 4 (Es ,Evija un tie 2 meža darbinieki.) Evija tam vīrietim pajautāja vai viņš nevar noķert viņai priekš brāļa 2 kāmīšus,kuri turp pat mežā dzīvoja.Es arī palūdzu ,vai man pie reizes nevar nevar noķert 2 kāmīšus un tad šis pateica,ka būs tad jāmaksā,es aiz dusmām pateicu visu ,ko domāju par to,kas notiek tajā mežā un kādi slepkavas viņi ir un ,ka tā tas nevar palikt,ka kādam par to ir jāziņo.......Pliku bez kāmīšiem,bet biju laimīga tikusi prom.
Pēc neilga laika,mamma dabūja mantojumu,par kuru nekad neko nezinājām.Pārdevām dzīvokli un pirmo reizi nezināju vispār uz kādu vietu pārceļos dzīvot,vienīgais,ko zināju,ka tā ir māja un tā atrodas Medzē,kaut kas līdzīgs ciematiņam.Šeit sākās mans murgs un sapnis kopā.(vienmēr esmu gribejusi dzīvot personīgajā mājā ,bet ne ta kā tas viss izvērtās). Majā atradās tajā pašā kempingā ,es nebiju sajūsmā.Ieejot iekšā,mums visu izrādīja kaut kāda siviete.Mājai bija 3 izstabas,bet no ārpuses viņa izskatijās lielāka,bet līdz ar to izstabas bija ļoti lielas.Mums visām trim meitenēm sanāca dzīvot vienā izstabā(Man ,māsai un Vaņai no jauniešu apmaiņas).Siviete,kas mums visu izrādīja,pateica,ka arī mūsu izstabai ir durvis uz meža pusi,bet tās saimnieks nezināmu iemeslu dēļ ir aizcitis ciet,tur bija izveidots tākā tāds logs.Tajā izstabā bija 3 logi un visi vērsti tikai un vienīgi uz meža pusi.Vienlīdz man šī izstaba ļoti patika,jo tur bija daudz plauktiņu un drēbju skapis iebūvēts sienā,tādu kādu vienmēr esmu vēlējusies,skaista izstaba.Plauktiņos jau kaut kas stāvēja iekšā,smaržas un mantas,nesapratu un pajautāju tai sivietei,kura mums izrādīja māju,kam šis viss pieder.Viņai teica,ka ats piederot vienai meitenei,kurai nekavējoties bija jābrauc prom un šeit viņa padzīvojusi tikai neilgu laiku.Izrādijās,ka pēc viņas mantām,pazinu šo meiteni,tā bija mana klasesbiedrene Anastasija,tikai nesapratu kāpēc viņa neko nav paņēmusi līdzi un kādā sakarā viņa tur bijusi.Siviete teica,ka varam sakrāmēt viņas mantas kastēs.Virtuve mums bija ļoti liela un palša,arī logu daudz un nezinu kā bija tā sanācis,ka bija jau nakts pienākusi un tumsa.Pret mūsu virtuves logu bija salikti krēsli tākā dievkalpojumos un uz tiem sēdēja cilvēki kādi padsmit un visi skatījās uz mums.Man no viņiem bija bail,jo tie iedvesa manī šausmas.Viņie tiešām bija dīvaini ar bailīgiem zobiem un dīvainām acīm.Bail bija skatīties uz loga pusi,kur nu vēl meklēt palagu,lai aizklātu to logi ciet,jo tad būtu jājiet viņam vēl tuvāk.Es laikam biju vienīgā,kura par to satraucās,jo pārējās bija nodarbinātas ar mantu izkrāmēšanu.Nez kur, tur bija atbraukuši arī mana oma un opis.Tad tā pati sievieta,kura izrādīja mums māju pasauca,mūs visas 3 meitenes un pieveda pie loga un parādīja uz 3 vīriešiem vecumā no 19-25 .Jums būs rīt ar viņiem jāiepazīstas.Šo gājienu no viņas puses nesapratu,manās ausīs tā bija kā pavēle,bet meitenes bija ar mieru,vismaz labi bija tas,ka šie nebija atbaidoši.Tas tāpēc,ka viņi nebija no šīs valsts ,bet šeit ieradušies pirm 4-3 gadiem.Jocīgi,bet tādus pilsētā nekad nebiju redzējusi.....
Nākamajā rītā mēs devāmies ar viņiem ārā.Par brīnumu spīdēja saule un es piecēlos....
Words are flowing out like endless rain into a paper cup,
They slither while they pass they slip away across the universe.
Pools of sorrow, waves of joy are drifting through my open mind,
Possessing and caressing me.
Images of broken light which dance before me like a million eyes,
and call me on and on across the universe.
Thoughts meander like a restless wind inside a letter box,
They stumble blindly as they make their way across the universe.
Sounds of laughter shades of love are ringing through my open mind,
Inciting and inviting me.
Limitless undying love which shines around me like a million suns,
It calls me on and on across the universe.
