Interesanta (bet pretīga) notikumu virkne jeb sekas rodas loģiski. Izlēmu braukt pa citu ceļu (nevis kur parasti), puisīši tajā mirklī izdomāja Čipiņu palaist paskriet (protams, priekšā manai mašīnai, jo es taču mīlu suņus), pienāca 13. kilometra stabiņš un Čipiņa vairs nebija, jo viņš izdomāja skriet pēc pīlēm. Bēdas visiem. Rīt braukšu pie apdrošinātājiem, bet gan jau neko nemaksās - varēšu mēnesi strādāt, lai salabotu mašīnu. Un tagad - tiklīdz aizveru acis tā Čipiņš skrien priekšā un es tikai bremzēju bez jebkādas jēgas.