Vienīgais, kas priecē pēc Čūbja slimošanas ir tas, ka pēc otrreizējās iejāšanas viņš tomēr atcerējās, ka kādreiz ir bijis jāts un tagad ir kļuvis daudz centīgāks un nemaz [ nu labi, daudz mazāk] ar mani nekaujas. Tikai nav zināms, cik ilgi tas tā būs un vai to varēs attiecināt uz lekšanu.