Nepietiek, ka naktī miegā es runājot par Drakulām un viss besī, šodien vēl Čū man vajadzēja saspert roku. Besī piekāst citus - ar mani rēķinājās tomēr un tā. Nezinu, kā pareizāk - braukt un paciest, ka sāp, vai nebraukt un piekāst Anitu. Var jau būt, ka rīt viss būs labi, bet pagaidām sāp nejēgā un uzpampa divreiz lielāka.