Gaidu to balto svītru, bet nenāk. Šodien 4,5 h garumā rakstīju eksāmenus ar nenormālām galvassāpēm, stallī neko nedarīju, aizvedu tik piķi un braucu mājās, mēģināju aizmigt, bet nesanāca, jo likās, ka no sāpēm pievemšu gultu, tagad vēl izrādās, ka esmu traucēklis citiem [vai arī paši sev?, bļe, kuces]. Galva nepāriet, neko padarīt nevaru, sēžu un dzēšu daudzko ārā no kompja, bet riebīgs pasākums - atmiņas un tā. Bet naudas jaunam cietnim nav. Un Bamsis ir gandrīz pārdots, jāliek logi un jāslīpē grīdas. Bet es negribu logus un grīdas un mēbeles bla bla bla, es gribu Bamsi. Un skolas dročītājs atkal ir postenī. Vakarā, ja galva vēl sāpēs, braukšu ar riteni kkur dabā vienatnē dzert, nav jau starpības, kur mokos - mājās vai ārā.