Fūū, labi, ka dumjā šodiena drīz beigsies. Tāda diezgan nesakarīga - 9os no rīta jau aizspēros uz stalli Čū dzenāt - ne es, ne viņš lāgā nesaprata, kāpēc tik agri [bet labi,ka zināju jau laikus par vakara slinkumu]. Skolā pēkšņi atklājās, ka esmu dumja un neko nesaprotu, jo atļāvos kursadarbam pieteikties pie tām jomām, kas tika piedāvātas - rezultātā būs jāraksta par kaut kādas atbildības veidošanos sākumskolā, nevis Platona dialogiem. Nice. Uz Bam jutos kā nomnieks, vispār nav spēka un saprašanas ko un kā. Spēku izsīkums, diena tāda... nu tāda drīzāk ar - zīmi. Un vēl pārējais murdziņš.