Reizēm es izsakos skarbāk, kā jūtos, bet cik var visu laiku par vienu un to pašu. Un Silvestrs kaitināja ar savu lēnīgumu - cilvēki it tik, nu tik... dumji un neattapīgi. Nu es jau arī - nevienu jau nevainoju. Labi, ka mazie zaķīši ir superīgi, bail tikai rīt lekt ar Čū - ielekt kādā okserī manēžā varētu būt baisāk kā ārā - lielāka iespēja atsisties ar galvu pret bortu. Jājāj laikam būs labāk ar Bambamzaķīti iejādi - tādos rikšos pat es varu nosēdēt. Īstenībā es ilgojos pēc foršuma, visu laiku nekas nenotiek, bet, kad es cenšos, nesanāk. Īgnums nepamet.