Laikam ir jēga tomēr, ja uz tevi bļauj katru dienu, ne tikai reizi nedēļā. Pagājušopiektdien man vēl sāpēja rokas no mazā zirdziņa pieturēšanas, bet šonedēļ jau muskuļi vairs īpaši nekačājas. Un lēkšo ar dibenu tā, ka maz neliekas. Un var pārlekt [vai arī - es uziet] arī atsevišķu 130 cm okseri nenogāžot un rindās lekt tādus līdz Mairas kaklam. Tas jau nekas, ka šodien dzina mājās [bet lāgā neaizdzina], jo es nevarēju Čūbim ieskaidrot, ka jālec ir uz 7, nevis 6 tempiem arī tad, kad okseris pacēlās liels un plats. Bet beigās jau sanāca. Un tā drošākā sajūta ir! Baigi gribas uz Audruvi lekt - laikam būs jābrauc. Tas jau nekas, ka atkal 3 nogāzīs.