Īstenībā es esmu diezgan laimīga un tad, ja kaut kas netīk - pati vainīga.

Man ir kur dzīvot - pat vairākas vietas - pilsētā, laukos - kur sagribas.
Es mīlu un mani mīļo mani draudziņi, tas nekas, ka dažreiz ne.
Esmu diezgan vesela, tas nekas, ka ik pa laikam kaut kas atgadās.
Ģimene mani beidzot sāk cik necik atbalstīt un vismaz izlikties, ka saprot.
Man ir Pika, kurš gan jau ir diezgan laimīgs [un resns, nevis kaulains un kakains].
Čū ir mans, tas jau nekas, ka kājas lāgā neceļ - man vismaz ir iespēja mēģināt.
Sunīts ir vecs un priecīgs, bet jauks.
Es šovasar nedaru neko - tikai to, kas patīk un kā atmaksu tam - tikai drusku un reti to, kas ne pārāk.
Un turpināšu mācīties to, kas drusku patīk, tas jau nekas, ka diezgan nepatīk cilvēki apkārt - es arī viņiem ne.

Bučas.