Es jau dzīvoju iedomās, ko darīšu, kur iešu, kad beidzot būšu atpakaļ. Bet drusku atkal baidos, ka būs kā parasti - tā nekā. Nu tā kā tagad - pārāk ātri pierodu un pazūd tā īstā sajūta. Kaut gan šovakar jau bija tīri jauki. Ja vien nesāpētu tik ļoti, ka grūti par kaut ko citu domāt.


Bet es anyway nesaprotu, kas pa otro stāvu tik skaļi skraida - visi taču guļ. Un jau otro vakaru, laikam čibriks.