Vakar atkal parādījās labā lekšanas sajūta un prieks. Čūbis baigais labais censonis bija. Leca un klausīgs bija, kaut lūrēja jau diezgan. Bet varēja manīt, ka nocieties pēc mačiem - pats ar skriešanu ieskrēja fūrē un rādīja apmierinātu ģīmi. Un man gribas lekt atkal vismaz 110 cm - treniņi laikam tomēr ir tie, kas rada to drošības sajūtu. Nevaru beigt priecāties.