Vakar Staigātāju Jānis izdarīja ar mani visu,ko varēja izdarīt. No rīta brīnumainā kārtā pamodos pie absolūti labas veselības [ja neskaita dažas zināmos un nezināmos veidos iegūtas traumas un sāpošas kājas]. Braši tiku līdz autenei [vienkārši lieliski,ka netīšām satiku vēl 6 pazīstamus cilvēkus - kopā kā nekā jautrāk] un atbraucu arī diezgan normāli. Bet tikai tad,kad satiku mammu, man palika drusku neērti,jo sapratu,ka nespēju sakarīgi parunāt un joprojām esmu normālā pālī - nav jau brīnums,ka no rīta vēl jutos lieliski.:D Tagad iedzēru vienu jumtiņkafiju - cerams,ka tas atvieglos manas mokas. Bet kā es izturēšu ikgadējo 11.novembra pirti [vēhh], tiešām nezinu.

Bet vakardiena vispār bija smieklīga - kārtējo reizi pārliecinājos,ka apkārt ir pilns ar visādiem luņiem,kuri ar tik jēliem tekstiem kā "esteviiemācīšudejot", "tevirseksīgaslūpas" un "esgribupiedzertiesskatotiestavāsacīs", mēģina izdr**t - un viņi ir daudz tuvāk un maskējas labāk kā jūs domājat. Vēl ir visādi bomžu tipa cilvēciņi,kuri piesienas meitenēm ar tekstu "eu,džeki,kurš bļe klauvēja pie wc durvīm?". Nez',viņš tiešām gribēja izkauties ar mani?:D

Vispār jau nebija slikti, bija pat ļoti labi, tikai bija drusku piemirsies,kā ir 5dienas vakarā Vecrīgā. LMA tomēr pavilka drusku vairāk.

Atzīmēju [savējo]gadadienu vienatnē.
Priekā!

Ja kāds sāk traucēt un izdomāt kaut ko pa savam, laiks mainīt dekorācijas.