Šodien bija treniņš pie lieliskā onkuļa Edija. Neteiksim,ka ļoti gribējās, bet dažādu apstākļu sakritību dēļ tomēr nācās jāt pie viņa. Patiesībā jau bija labi. Un tik mierīgu treneri savā dzīvē man vēl nebija nācies sastapt. Protams, bija lietas,kuras atkal manā galvā nu ir pilnīgā sviestā un nesaprotu,kā īsti vajag. Bet laikam jāsāk izmantot veco,labo stratēģiju - paņemt no katra to,ko vajag paņemt, nevis itin visu.

Ev: Nebīdi dibenu tik daudz uz aizmuguri.
Ed: Dibenu vairāk uz aizmuguri.

Ma: Strādā ar roku un kāju.
Ed: Noliec roku pilnīgi mierā un strādā tikai ar kāju.

Ev&Ma: Mierīgāk.
Ed: Vairāk uz priekšu.

Ev&Ma: Nedod tik daudz pavadu.
Ed: Padod vairāk pavadu.

Ai,nu tādā garā.