Jūtos salauzta un samocīta. Sajūta,ka šodiena velkas nez cik nedēļu garumā.No rīta darbs [izvazājos arī pa poliklīniku - baisa iestāde], tad treniņš un tagad tikai mājās beidzot. Laikam jāiet pagulēt-varbūt drusku atdzīvošos.

Pēkšņi kā spēriens pa seju nāca saprašana,ka pēc pusotra mēneša laikam tomēr jāsāk atkal kaut kur mācīties. Bet ir tikai viens jautājums - KUR?!? Īpašu optimismu nevieš fakts,ka LKA konkurss uz vienu vietu ir apmēram 8 cilvēki. Njā,tā kā pastāv diezgan reāla iespēja,ka netieku ne budžetā, ne arī maksas grupā. Atliek tikai cerēt,ka 5dien puslīdz jēdzīgi izdosies uzrakstīt to eseju[kaut gan pie šobrīdējām sajūtām,emocijām un garīgā stāvokļa tas varētu būt diezgan nereāli - tas pārbaudījies praksē]. Šovakar nāca apjausma,ka laikam tomēr pilnīgi obligāti vajag iesniegt dokumentus vēl kādā skolā,lai nebūtu tā,ka nākamgad nemācos nekur. Un atkal rodas jautājums - kur? - negribas patiesībā itin nekur. Šobrīd vienīgais variants,kuru kaut nedaudz apsveru,ir kā rezerves variantu Kultūras Akadēmijai iesniegt dokumentus vēl RPIVA uz psihologiem - tur domāju,ka tiktu noteikti,bet atkal problēma - kurš par to maksās,jo budžeta vietu nav. Bte kur vēl citur varētu mēģināt tikt iekšā - nav ne jausmas:(